Kā novērtēt slāpekļa fiksāciju un kas ietekmē tās darbību
Pākšaugi var saražot slāpekli paši, bet tikai tad, ja strādā gumiņbaktērijas. Bieži tiek pieņemts, ka tās darbojas pietiekami, taču praksē nereti tās nestrādā pilnā apjomā.
Lai novērtētu situāciju laukā, nepieciešams apskatīt auga sakņu sistēmu. Ja uz saknēm ir gumiņi, tas ir labs signāls, taču svarīgi pārbaudīt arī to aktivitāti. Pārgriežot gumiņu, rozā vai sarkans tonis iekšpusē norāda uz aktīvu slāpekļa fiksāciju, savukārt balts vai pelēks – ka process nenotiek. Tumšs vai sapuvis gumiņš nozīmē, ka tas vairs nav funkcionāls. Ja gumiņi nav izveidojušies vai tie ir neaktīvi, kultūraugs cieš no slāpekļa trūkuma.
Gumiņbaktēriju darbību ietekmē vairāki faktori. Auksta augsne zem +8…10°C, zems fosfora līmenis, skāba augsne ar pH zem 6, kā arī mitruma stress – gan sausums, gan pārmitrums – var būtiski ierobežot šo procesu. Tāpat nozīme ir inokulācijai un minerālā slāpekļa līmenim, jo augsts slāpekļa daudzums samazina auga nepieciešamību veidot simbiozi.
Praksē tas nozīmē, ka pākšaugi nav pašpietiekami. To produktivitāte balstās uz sadarbību starp augu, baktērijām, augsni un barības elementiem. Ja kāds no šiem elementiem nedarbojas, ražas potenciāls netiek realizēts.
Lai nodrošinātu efektīvu slāpekļa fiksāciju, būtiski ir nodrošināt labu startu, īpaši fosfora pieejamību, veikt pārdomātu inokulāciju, uzraudzīt augsnes pH un samazināt stresu agrīnajā attīstības posmā. Spēcīga simbioze nozīmē mazāku nepieciešamību pēc minerālā slāpekļa un augstāku ražas potenciālu.
